Mes ienistam Oklendu

Ta. Pirmkart, jaatvainojas par to, kas shi lapa ir mirusi. Otrkart, par to, ka nav garumziimju. Tapec centishos vismaz komatus ielikt tur, kur nakas, piemeram, pirms un aiz ''piemeram''. Man ir aptuveni 5 minutes, lai uzrakstitu so ierakstu. Isa notikumu hronologija -
Pec Gisbornas talak braucam uz augshu gar esat coast. Secinajam, ka si ir viena pamesta vieta - skaista, baisa un, protams, pilna ar alkoholikjiem. Latgale vai miests seit - nekadas starpibas. Tapat vienigais, ko vari darit - braukat sava traktora un dzert. Braucam, braucam, gulejam mashina, serfojam pamestas vietas, edam vecu partiku, sakam veidot frazhu vardnicu, kas noderes visiem, kas dzivo mashina, piemeram, ''gribi siltu alinju?''. Labi, nesakshu iedziljinaties parak, notikumos, jo nav laika. Mums jau pirms tam bija antipatijas pret Oklendu, bet vinja mus neparsteidz ar savu neviesmilibu. Nedeljas laika musu vagji apspera divreiz - pirmo reizi panjema manu fochuku, musu gjitaru un kameras stativu, otraja reize - manu serfu ar visu, kas soma lidzi bija. Tagad esam izceljojushas un nonakushas maza miesta, kur stradajam viina lauka - sprauzha vinogu krumiem sietinjus virsu. Tas nu patiesham LIELOS VILCIENOS viss. Tikai piebildishu, ka vinji te kabachus sauka par cukini, t.i. tas esot viens un tas pats. Negjeliiba.

Elza