Lēnām atpakaļ vecajās sliedēs

Beidzot esam visticamāk savas dzīves bezrūpīgākajā momentā - brīvdienas ir jāņem no būšanas uz kalna pārāk daudz. Dažreiz arī grūta sajūta, ka ATKAL jāiet ballēties, jo ATKAL kaut kas notiek, kādā bārā ir happy hour, kāds no bekpekera spēlē kādā vietā mūziku, vai arī futene jāskatās. Šausmīgi smagi.

Patlaban te notiek Queenstown Winter Festival. Šodien skatījāmies "Bird-man", kas ir tas pats, kas pie mums Red Bull Flugtag (atvainojos par iespējami nepareizo rakstību), tikai daudz mazākā mērogā un ziemā. Uzvarēja beibes, kas visvairāk atkailinājās. Pēc tam daži no bekpekera peldēja ledusaukstā ezerā. Mājās ēdām armijas paiku - sīki kubiciņos sagrieztus kartupeļus saceptus ar sīpoliem un sāli. Ēd ar biezpienu un lociņiem. MMM! Pāris reizes pat savārījām frikadeļu zupu. Jutāmies kā varones.

Džailzs, dulls amerikānis no mūsu bekpekera, nākamnedēļ izdomāja svinēt Ziemassvētkus. Mums būs jācep pīrādziņi. Vēl no katras valsts izpildīsim kādu tradīciju. Mūsējā būs apgreidota bluķa velšana - nesīsim apkārt pa māju milzu koka gabalu. Tad vēl būs slepenie draudziņi ar joku dāvanām (piemēram, tamponiem utt). Sākam beidzot iedzīvoties mazajā hosteļa dzīvītē, lai arī vēljoprojām esam dīvainā Team Latvia, kas vienmēr pamanās pat visaktīvākajā ballītē sēdēt savā nodabā. Tomēr iepazīstam cilvēkus, un jūtamies kā mājās.

Ballēties sākam pamazām atkal normālā daudzumā un tempā. Man katru reizi pieplusojas klāt kāda pusstunda. Vakar izvilku līdz 3:30. Marta gan tik ilgi neizvilka, jo sakoļīja metālistu no mūsu istabas (visi smejas un rāda ar pirkstu uz Martu).

Drīz jau atkal varēsim gaidīt pirmos transportus.

Elza

Kvīnstauna

Beidzot, beidzot! Esam izturējušas savu skarbo pārbaudījumu, paspējušas apskatīt Rietumu piekrasti un ledājus, izlekt ar izpletni, un nu jau gandrīz nedēļu atrodamies Kvīnstaunā - sasodīti ainaviskā Alpu un ballīšu pilsētā. Pagaidām kavējam laiku apstaigājot pilsētu, socializējoties ar saviem backpackera biedriem, un jā - beidzot arī ejot ballēties - atradām vienu foršu vietiņu, saucas Revolver, labs ritmiņš un pietiekami daudz vietas, lai izpildītu savus vismežonīgākos ārprāta stāvokļa soļus uz deju grīdas, kamēr citi bāri ir pārbāzti un publika var tikai berzēties kā siļķes mucā. Dzīvojam dikti jaukā vietiņā, 5min līdz centram, tikpat līdz superšmupermārketam un nekādu kāpšanu masīvā kalnā, turklāt kolēģi šeit ļoti patīkami un pat backpackerī mēdz būt labas ballītes. 19. jūnijā tiksim pie īstenā Kvīnstaunas ceļojuma mērķa - The Remarkables trases tiks svinīgi atklātas un mēs varēsim šļūkāt pa Jaunzēlandes kalniem līdz pat augustam. Pēkšņi sāk šķist, ka laiks skrien pārāk ātri un atpakaļbiļeti uz mājām varētu nostūķēt plauktiņā uz vēl kādu laiciņu.

Rītdien dodamies mazā izbraucieniņā uz Milford Sound, tā padzirdējām, ka šī vieta diezgan oficiāli atzīta par vienu no skaistākajām pasaulē, ar episkiem skatiem kā saulainā laikā, tā pelēkās mākoņu un miglas tītās dienās. Jau pakojam savus hobitu apmetnīšus un gatavojam plostu, lai varētu apbraukt apkārt masīvajiem Milford fjordiem un ūdenskritumiem. Bildes pēcāk.

Jaunzēlandē arī sācies futbola vājprāts un sporta bāri pat 6.00 no rīta ir pilni ar naskiem atbalstītājiem. No britu futbolfaniem pirmo reizi dabūjām dzirdēt par Marianu Paharu. Un mums visu laiku likās, ka LV labākais spēlētājs ir Māris Verpakovskis, khe.

marta