Devītais vilnis.

Šodien man sanāca pavisam nelāgi. Redz, kā jau varbūt būsit padzirdējuši, strādājam par minimālo algu un mums maksā par nostrādātajām stundām, kas nozīmē - jo garāks darba laiks, jo tuvāk esam saviem miljoniem. Jau tā ļoti satraucamies par to, ka bieži nesanāk pilna darba diena, t.i. 8 stundas, jo gribas kaut ko arī iekrāt turpmākajam ceļam uz dienvidiem. Bet šodien paliku pavisam dusmīga, jo pēc agras celšanās no rīta un trīs stundu cītīgas strādāšanas mani ņem un aizsūta mājās! Manuprāt, vairāk notērēju benzīnā pieveicot tos 20km kalniņā augšā-pa kalniņu lejā, nekā nopelnīju par trīs stundu darbu. Nejēdzīgi šajā visā man šķita tas, ka cilvēks, kurš liek darba grafikus, galīgi nedomā ar galvu, proti, pienākumus, kurus pilnīgi mierīgi var paveikt 3 cilvēki, uzdod pieciem cilvēkiem, kā rezultātā visiem tur nav ko darīt un pēc kāda laika dažus sūta mājās. Ceru, ka turpmāk šāds izsmiekla darba laiks mani vairs nepiemeklēs, citādi būs jāiet lasīt augļus, jo tur maksā vairāk, khehe.

Tad nu, lai aizdzītu visu īgņošanos prom, pagatavoju supergardo saldo omleti (recepti prasīt Elzai, varu tikai pačukstēt, ka tas ir ātri paveicams un sastāv no makaroniem,krējuma, olām,cukura,kanēļa un sāls) un pēcāk devos uz mūsu oļu okeāna piekrasti pastaigā. Aizstaigājos līdz Haumoanai, kas ir nākamais ciematiņš piekrastē un pa ceļam novēroju šādas te uzmanību saistošas parādības:

1. Okeānam ir iespējami vismaz 20 krāsu toņi, šķiet, atkarībā no saules staru krišanas leņķa un tiešuma. Šodien visizteiktākais bija tonis-dzeltenzaļais, ko ļoti precīzi varētu salīdzināt ar Feidžojas sulas krāsu (Feidžoja ir izplatīts auglis NZ, manuprāt, garšo nedaudz līdzīgi bumbierim).

2. Nodevos laiskai mākoņu vērošanai, mēģinot saskatīt katrā mākonī kādu dzīvnieku vai objektu, ko atminos darot tik sen bērnībā. Atradu gliemezi, zemūdeni, klasisko zaķi, vistas galvu un vēža spīles. Turklāt, šeit mākoņi ir krietni zemāk nekā Latvijā, tāda sajūta, ka vien pārdesmit metru virs galvas.

3. Uz Jaunzēlandes viļņiem neattiecas Devītā viļņa likums - šeit ar vislielāko švunku, vislielāko lūzienu un visbaltākajām putām līdz krastam atnāk Divpadsmitais vilnis.

Tā lūk!

M.