Šodien izvadījām Kriksīti, mūsu draugu lēnīgo vācieti, tālākos ceļos - viņš brauc uz Austrāliju ķert dingo aiz astes un runāt par krokodiliem. Bet pēc mēneša būs atpakaļ, lai turpinātu pārbaudīt mūsu pacietību ar savu maksimāli lēno runas veidu un ilgajiem klusuma brīžiem teikuma vidū, meklējot īsto vārdu, kamēr tu jau ar vienu kāju esi otrā istabā un viss tavs ķermenis pauž: "Mans mūžs nav tik garš, lai es varētu klausītos šajā nebeidzamajā teikumā." Aber protams mēs esam ļaunās un nepacietīgās meitenes (tā mēs pašas sevi pozicionējam) un nespējam novērtēt viņa gara šķīstību un patiesumu. Oh, whatever...pēc mazliet vairāk kā nedēļas mēs dodamies jaunos piedzīvojumos atklāt jaunas pludmales, sērfot, atrast agresīvo delfīnu, kurš pasācis uzbrukt peldošajiem tūristiem un vienkārši NEKO nedarīt...

Man ir iegādāta kamera un drīz arī plānoju tikt pie 'trijkāja", tāka gaidiet iedokumentētu Martu no 100 leņķiem.

Elza