Lēnām atpakaļ vecajās sliedēs

Beidzot esam visticamāk savas dzīves bezrūpīgākajā momentā - brīvdienas ir jāņem no būšanas uz kalna pārāk daudz. Dažreiz arī grūta sajūta, ka ATKAL jāiet ballēties, jo ATKAL kaut kas notiek, kādā bārā ir happy hour, kāds no bekpekera spēlē kādā vietā mūziku, vai arī futene jāskatās. Šausmīgi smagi.

Patlaban te notiek Queenstown Winter Festival. Šodien skatījāmies "Bird-man", kas ir tas pats, kas pie mums Red Bull Flugtag (atvainojos par iespējami nepareizo rakstību), tikai daudz mazākā mērogā un ziemā. Uzvarēja beibes, kas visvairāk atkailinājās. Pēc tam daži no bekpekera peldēja ledusaukstā ezerā. Mājās ēdām armijas paiku - sīki kubiciņos sagrieztus kartupeļus saceptus ar sīpoliem un sāli. Ēd ar biezpienu un lociņiem. MMM! Pāris reizes pat savārījām frikadeļu zupu. Jutāmies kā varones.

Džailzs, dulls amerikānis no mūsu bekpekera, nākamnedēļ izdomāja svinēt Ziemassvētkus. Mums būs jācep pīrādziņi. Vēl no katras valsts izpildīsim kādu tradīciju. Mūsējā būs apgreidota bluķa velšana - nesīsim apkārt pa māju milzu koka gabalu. Tad vēl būs slepenie draudziņi ar joku dāvanām (piemēram, tamponiem utt). Sākam beidzot iedzīvoties mazajā hosteļa dzīvītē, lai arī vēljoprojām esam dīvainā Team Latvia, kas vienmēr pamanās pat visaktīvākajā ballītē sēdēt savā nodabā. Tomēr iepazīstam cilvēkus, un jūtamies kā mājās.

Ballēties sākam pamazām atkal normālā daudzumā un tempā. Man katru reizi pieplusojas klāt kāda pusstunda. Vakar izvilku līdz 3:30. Marta gan tik ilgi neizvilka, jo sakoļīja metālistu no mūsu istabas (visi smejas un rāda ar pirkstu uz Martu).

Drīz jau atkal varēsim gaidīt pirmos transportus.

Elza