+ 400 km

Aizvadīts jau vairāk kā mēnesis šajā zemeslodes pusē. Esam pavirzījušās par 400 km vēl tālāk no Latvijas. Vergojam par minimālo algu vietā, kur ciemojas visādi Ali Babas, Elizabetes II un citi zvēri. Dzīvojam mazā pilsētā Te Awanga, līdz ūdenim jāiet 2 minūtes. Aizvakar man bija pirmā pieredze ar okeānu un ekstrēmo sportu - mēģinājums kaijakot ( airēties ar kanoe? ) ar Benu (puskolēģis, kurš taisa skulptūras, klausās sūdīgu mūziku un skuj kājas). Rezultātā nācās atgriezties krastā ar nedaudz uzšķeltu aci un pamāt ardievas okeāna dibenā nogrimušājām gļuku saulesbrillēm. Jā, jā, tām pašām optiskajām, kuras man ir kā otrās acis. Skumīgi, šis ir mans traģiskākais mantiskais zaudējums līdz šim, pat no kabatas izkritušais IPODS pirms pāris gadiem to nepārspēj. Mēģināšu pierunāt Martu uzrīkot bēru ceremoniju saviem Rejbaniem. Ievācāmies uz nedēļu diezgan depresīvā istabiņā pie vientuļās mātes ar četriem bērniem. Viņu vārdus, protams, ir neiespējami izrunāt vai atcerēties, jo viņi ir Pacific Islanderi. No kuras salas - tā īsti nezinam, neesam prasījušas. Bail dabūt pa mizu par šitādu rasistisku jautājumu, jo viņu atbilde noteikti būtu: "Kā?! No šejienes!" Jebkurā gadījumā vakar man īpaši "patika" pamosties ap 8.30 no skaļas un vidēji sliktas mūzikas trokšņa, jo šiem ir sākušās garās brīvdienas - Labour weekend - un ir radusies nepārspējama vēlme agri no rīt krāmēt traukus, pagriezt skaļāk un dziedāt līdzi. Pēcāk, protams, seko jautājums: "Well how was your sleep, Elza?". Hm, protams, ka labi, lieliski. Vai arī - "Tu, cūka, kā tev šķiet? Sūdīgi gulēju no taviem basiem, kas droši vien sita cauri visam kvartālam!" Martai savukārt īpaši "patīk" katru vakaru 2 stundas ar sīkajiem spēlēt kārtis.

Šodien mēs pārvācamies uz labākiem medību laukiem - pie mākslinieces ap 50 lielā, skaistā mājā, kur mums būs liela istaba ar ekskluzīviem Tui putniņa dziedājumiem katru rītu.

Runājot par visiem tīkamajiem FAIL - ir pāris tādu mūsu kontā, kas vairāk vai mazāk saistās ar darbu. Es, piemēram, 3. dienā pamanījos aizlaist nebūtībā (t.i. izliet izlietnē) kādu 1/5 dārgākā viesnīcas vīna (pudele maksā pāri par 1000ls). Vismaz pirms tam es dabūju viņu arī pagaršot, līdz ar vīnu no sava dzimšanas gada. Virtuvē visi domā, ka esam vai nu izbadējušās vai ar sliktām manierēm, jo ēdam visu, kas nonāk mūsu aculokā. Es, piemēram, apēdu pāris končiņas, kas bija paredzētas viesiem. Visu vainu mēs, protams, noveļam uz mūsu senčiem un viņu "ēdiena-ārā-nemešanas" kultu. Gēni un kultūra, mazie, neko nevaram padarīt. Kamēr Marta rīta maiņā stūķē iekšā keksiņus un kafijas, es vakarā apēdu visu, ko kāds nepaspēj izmest ārā. Marta aizvakar sasita savus pirmos traukus. Es vēl savējos gaidu.

Elza