Busk with a rusk till the dusk.

Pirms Ziemassvētku periods hoteļos ir diezgan skumīgs laiks, jo viesu skaits ir parādāms uz pirkstiņiem un darba tikpat kā nav. Tā nu mēs ar Elzu baudam savas brīvdienas, bet vienlaikus arī satraucamies par naudas rezervju samazināšanos. Šajā sakarā dzima doma piepelnīties ar latvju tautasdziesmām, jo padzirdējām, ka ar muzicēšanu uz ielām, jeb busking, te var diezgan labi nopelnīt, ja ir tūristu sezona. Vērām vaļā savu dziesmu vācelīti, spodrinājām ģitāru un devāmies ielās. Nu labi, tik vienkārši tas vis nenācās. Sākumā kājiņas nedaudz trīcēja un pārliecības par savām muzicēšanas prasmēm arī nebija. Kā labu pelņas avotu mums ieteica vietējo iknedēļas tirgu Heistingsā, taču, aizbraucot tur mūs sagaidīja vilšanās, jo muzicēt gribētāju pārāk daudz un bezmaz vai rindā jāgaida! Iemēģinājām roku Neipīras tirdziņā un - bladāc! - mums tiek ierādīta vieta, kur varam novietot savus dibenus un iepriekšējā naktī sazīmēto "Latvian folk songs" plakātu (tas lai vietējiem nav acis jābola neizpratnē, kas mēs tādi un kādās pasaku mēlēs runājam). Lieki piebilst, ka iesākums šim visam diezgan neveikls un balstiņas trīc, bet jau pēc dažiem draiskiem akordiem jutāmies kā zivis ūdenī un bliezām vaļā visu savu repertuāru no latvju saldsērīgajām līdz umpapā-umpapā dancojamajām. Ahā, piemirsu, izpildījām taču vēl vienu no sava "to do" sarakstiņa punktiem - izdziedāt sirdi plašākai auditorijai atskaņojot "Asaras"un "Kurtizāņu ugunskuru", bez jokiem, beigās jau sanāca pavisam nopietnām sejas izteiksmēm un pārliecinošām emocijām. Kopumā, šķita, ka vietējie īsti nesaprot latviešu mūziku un manījām daudzus nedrošus un aizdomu pilnus skatienus, bet satikām arī dažus savējos - lietuviešus, kuriem mūsu sadziedāšana itin labi gāja pie sirds. Atskaite - divās stundās nopelnīti 24 $, jūtamies lepnas par savu uzdrīkstēšanos un dodamies mājup ar pārliecinošu "We'll be back!" skatienu.

Marta