Vmbldn

Mums no mājas 5 minūšu brauciena attālumā ir tenisa korti, kurus par brīvu var izmantot, un mums ir pieejamas raketes un bumbiņas no mājas saimnieces skapja. Tā nu šodien es pierunāju Martu pēc sķebīga ābolu pļurē ar putukrējumu aizbraukt izlocīt veco miesu. Marta, protams, satraucas, ka būs tizli, visi smiesies un rādīs ar pirkstu un tā. Bet nu neko, aizbraucam, Marta patiešām tizla visā spožumā, es arī turu līdzi, bļaustoties uz Martu un paralēli pieļaujot tās pašas kļūdas. It kā neviena apkārt nav, ja neskaita pāris sīkos aiz žoga parciņā. Pēc kāda laika, protams, viena no sīkajiem (ap 4 gadiem) jau ir mūsu kortā un zog mūsu bumbiņas. Tipa baigi smieklīgi. Neko, pēc kāda laika jau viņas draudziņi (2 puikas ap 12, viens ap 15) drūzmējas pie žoga un aplaimo mūs ar tekstiem:"Hey, this boy in the green T-shirt likes your legs hahaha!" Puika in the green T-shirt, loģiski sasarcis skaidrojas, ka viņa T-shirt nemaz nav green, ka tā otra T-shirt ir greener. Anyway, mums jau nelāga nojauta, ka labi nebeigsies. Jā, pēc kāda laiciņa visi sīkie jau ir mūsu kortā un lūdz mums iedot viņiem pasist bumbu (atgādināšu, ka visu laiku uz laukuma atrodas 4gadīgs bērns, ar ko visa mūsu "spēle" diez ko nevedās). Vai tad mēs varam bērniem nedot raketes? Par to te droši vien arestē. Vēl pēc mirkļa mēs jau sēžam maliņā un skatāmies, kā sīkie mūsu vietā sit bumbu un kādas 4 aizsit kaimiņu sētās.

Lieliska spēle šodien bija.

Elza