gurķīši un olas

Teju vai jāsasmejas, ka katram otrajam cilvēkam, ar ko nākas kontaktēties, ir kāds draugs/rads, kuram ir kāds draugs/rads utt. kurš kādā īpatnējā veidā ir saistīts ar "baigajām" lietām. Piemēram, mūsu pavāra vecāki dzīvo Hobitonā (elfu pilsēta no Gredzenu Pavēlnieka), turklāt paši arī filmā parādās, acīmredzot kā hobiti. Savukārt vācietim, kas nu dzīvo ar mums, ir cits stāsts - nezinu, vai būsi dzirdējis, mans iedomu lasītāj, par, manuprāt, visslimāko un prātu kūpinošāko stāstu par Rotenburgas kanibālu Arminu Meivsu (vai Mīvsu?!), kurš apēda tapt-apēstam-gribošo Bernu Brandtu. Kungs nr. 1 ievietoja kādā saitā sludinājumu ar aptuvenu tekstu: "Es, tāds un tāds, gribētu apēst vīrieti tādu un tādu, normālas miesasbūves, izskatīšu visus piedāvājumus...". Kungs nr. 2 bija vienīgais no vairākiem kandidātiem, kas lietu ņēma pavisam nopietni, kā rezultātā tālāk sekoja visnotaļ lietišķa saruna (tb čats) par to, kā viņš vēlētos tikt apēsts, beigu beigās arī pati apēšanas diena - peņa nogriešana, tādas sarunas kā:"Apēdīsim manas olas brokastīs" un pēdīgi noasiņošana līdz nāvei, nesagaidot gardās brokastis. Lūk, Arminu saņēma ciet un ietupināja cietumā, un kad es aizrautīgi stāstīju mūsu vācietim par šo vājprātīgo notikumu, viņš tikai atsmēja: "Jā, tas notika manā pilsētā. Mans tēvs strādā cietumā un ikdienā kontaktējas ar to kanibālu." Apņemos tirdīt viņu vairāk par šo jautājumu.

Šodien darbā mani nepameta pārdomas par kādu viesi - sievieti, kurai ir nāvējoša alerģija no riekstiem vai bezmazvai riekstu smakas. Visa virtuve jau 3 dienas iepriekš tika iztīrīta, teju izdezinficēta un no visiem riekstiem attīrīta, turklāt visi pret to attiecas ar baigo nopietnību, tomēr manu prātu nodarbināja viens jautājums - vai viņai rieksti rādās murgos? Tas man, savukārt, atgādināja pāris smieklīgas fobijas, piemēram, bailes no persikiem vai gurķiem. ček id aut - http://www.youtube.com/watch?v=HSCotdOh5WY&feature=related

Kāpēc es šo visu rakstīju? Nezinu, ir 2:30 naktī.

Elžuks