Koncentrēsimies uz dabu

"Šodien ir laba diena būt par sievieti", dungoju es, sēžot mājās un strinkšķinot ģitāru, paralēli lasot The Shining, gūglējot visādus kulinārijas terminus un, protams, ēdot. Proti, šodien visiem vīriešu kārtas kolēģiem ir jāvergo agrāk un vairāk, stibījot visādus mēbeliskus priekšmetus, kamēr mēs, sievietes, varam nedarīt neko. Tas, protams, neattiecas uz Martu, kas šobrīd droši vien salaiž kaut ko dēlī ar viesnīcas īpašnieka lenča pasūtījumu. Mūsu "lieliskais" kaimiņš indietis, kuram patīk skaļi runāt, tirgoties un iegrimt sīkumos, drīz izvācas, un, iespējams, mūsu komūnijai pievienosies viens vācu čalītis no darba.

Marta jau minēja par nakts dzīves peripētijām, tomēr es gribu uzsvērt savu sāpi. Tātad iedomāsimies, jūs dodaties uz BĀRU, kurš saucas "The Thirsty Whale", un kuru jums ir ieteikuši puslīdz sakarīgi jaunieši. Ko jūs sagaidāt savā acu priekšā? Es jums pateikšu, ko es sagaidu:

*vismaz vienu kungu/jūras lauvu ap 70 ar garām ūsām, kurš konstanti sūc aliņu no LIELĀ VĪRU KAUSA pie bāra (kurš simboliski arī ir The Thirsty Whale).

*duci citu vīru ap 50 - 150, kuri sastāda fonu un kopējo atmosfēru (no viņiem vismaz 2 jāspēlē šahs, 3 jāmētā šautriņas)

*visdažādākos cilvēkus, kuriem tomēr ir viena kopēja īpašība, kas saucās "pofig"

*bocmanisku interjeru (glābšanas riņķi, vecas ruma pudeles, mucas, koks, bet tas, protams, ir otršķirīgi)

*mūziku, kas SLIKTĀKAJĀ gadījumā ir tā saucamie oldies.

Un tātad, vai tas ir tas, ko tu ieraugi, ierodoties šajā bārā? Es domāju, ka tu zini atbildi, manu draudziņ. Galu galā tu ieraugi kārtējo Essential. Mūzika, lai vai tas būtu īru krogs vai pošākais wannabe klubs, būs viena un tā pati - populārie Eiropas Hītu Radio deju gabali. Sliktākais no r'n'b un visa pārējā. Ja godīgi, man šķiet, ka pat esītis tik sūdīgu mūziku nespēlē.

Nu tu draudziņ saprotu, cik ļoti man ir sasāpējis šis jautājums.

Turklāt, brīvajos brīžos runājot ar pavāriem, kuri ir riktīgi krutie čaļi, kas fano par Metallicu, Bītliem un uzskata, ka Nickelback is sisīšiem, atkal jākonstatē, ka te nav ko cerēt uz kultūru. Opera/klasiskās mūzikas koncerti - aizmirsti uz gadu, kino dārgs, pārējie konči - pa retam gadās šis tas labs (kā Martai ar The Black Seeds), bet parasti tev šajā dienā, PROOOTAMS, jāstrādā. Festivāli - dārgi un principā visi izpārdoti. Nu jā, nav te Eiropa ar kaut ko 200 gadīgu uz katra stūra. Te ir salavecis šortos un daudz Green Day fanu.

Elza