Cardrona

Gandrīz divus mēnešus jau esam izdzīvojušās pa kalniem, The Remarkables trases jau izbraukātas krustām šķērsām. Tāpēc, nelielu pārmaiņu vārdā, trešdien nolēmām pievienoties mūsu backpackera kolēģiem un devāmies iepazīt Cardronas kalnu virsotnes un pakājes. Noīrējām 8-vietīgu busiņu, sagrabinājām naudiņu 1 dienas pacēlāja kartei un aidā!

Smieklīgu šo visu pasākumu padarīja vācu puisis Makss, kurš bija arī organizators. Jau no rīta sanākot kopā un gatavojoties izbraukšanai bija dzirdams nebeidzams sašutums un lamāšanās vācu valodā, jo visu laiku kaut kas nebija kā nākas. Piemēram, izejot uz ielas un ieraugot busiņu gandrīz apkritām, jo izskatījās, ka tur vietas pietiks labi ja tiem pašiem 8 cilvēkiem, kur nu vēl 7 dēļiem un vienām slēpēm. Tad nu Makss sāka nolādēt stulbo busiņu un milzu slēpes, kuras viņš nevarot dabūt iekšā. Beigās sastūķējāmies kā siļķes mucā, dēļi zem kājām, dēļi klēpī, dēļi starp pasažieru krēsliem, diezgan interesants paskats. Sākumā, izbraucot no Kvīnstaunas ik pa 5 min apstājāmies, jo Makss sāka nervozēt, ka aizmirsis maku vai vēl nez kādas citas svarīgas lietas. Nosmējāmies arī par Maksa koncentrēšanās spējām uz braukšanu - ik pa laiciņam viņš pamana kaut ko aizraujošāku par pelēko asfaltu, piemēram, "O, Jagermeister bus, how cool is that!", "O, this road is sooo beautiful, look at that view there!" utt. Mēs ar Elzu ceļa īsināšanai spēlējām Eagle vs. Shark spēli - ja braucot ceļa malā vai dajebkur citur pamana zirgu, jāsauc Horse! Tas kuram ir vairāk zirgu, tas arī "dabūn" tos zirgus sev un tā ir ir balva. Ja ir slikta redze un netīšām, ieraugot aitu vai briedi, nobļaujas "HORSE!!!", tad tiek pazaudēti visi iepriekš dabūtie zirgi.

Aizbraucot uz Cardronu es un, šķiet arī pārējie, bijām patīkami pārsteigti. Cardrona ir krietni lielāka par The Remarkables un ir kudi trašu, kur braukāties, turklāt trases ir ļoti plašas, ar visādiem foršiem objektiem pa vidu, tā ka nav garlaicīgi. Arī pacēlāji ir pietiekami moderni un atsita jau nedaudz Eiropas līmeni. Vēl es, sekojot dažiem pro no mūsu bariņa, netīšām iemaldījos milzu halfpaipā, tādam iepriekš nebija nācies braukt cauri. Mēģināju izbraukt cauri kā pienākas, žvingājoties no vienas puses uz otru, bet traki tizlojos un vicinājos ar rokām, lai kaut nedaudz noturētu balansu, dažs teica, ka no malas nāvīgi amizanti izskatījies. Lai nu kā - diena bija pat vairāk kā izdevusies, jo laiks saulains, cilvēku nemaz nebija tik daudz un enerģiju arī kaut kā izdevās noturēt līdz par trašu slēgšanas brīdim. Kaut kad būs pieejamas arī bildes.

Vakarā devāmies ballēties, jo īru meitenei Kirai tas bija pēdējāis vakars un kanādietim Džeremijam sekoja dzimšanas diena. Diemžēl, man ir smagas aizdomas, ka tieši šajā vakarā saķēru pamatīgu vīrusu, jo nu jau otro dienu nekustu ārā no gultas un krekšķinu kā vecs opis, neļaujot istabas biedriem gulēt. Šodien amerikānim Džailzam ir lielā jubilejas ballīte un man šī sanāk pēdējā nakts Kvīnstaunā, ceru, ka pa šodienu izdosies sevi dabūt uz kājām, lai vismaz varu pamest gultu un iet sadzert tēju kopā ar visiem.

Nu, un tad jau tiekās tiekās pavisam drīz! Es būšu mājās 2. augustā, Elza - 10. augustā!

Marta